Pamatne:

Tā ir grunts daļa, kas uzņem slodzi no virspusē uzliktajiem bruģakmeņiem, tādēļ tās biezums, materiāls, noblīvēšana, virsūdeņu novadīšana ir galvenais priekšnoteikums, lai segums būtu kvalitatīvs visā ekspluatācijas gaitā.

• Gultnes dziļuma noteikšana atkarīga no pamatnes biezuma, kas savukārt atkarīga no seguma noslodzes, grunts īpatnībām. Gultne jāizņem zemes sasalšanas dziļumā sala neizturīgajā slānī (melnzeme, māls).
• Pamatnes biezums: veido šķembas, apakšējā kārtā rupjas (fr.Ø0 ÷ 70), virspusē smalkas (fr.Ø0 ÷ 45). Noblīvēšanai lieto vibroveltņus, plākšņu vibratorus. Minimālais slāņu biezums (noblietēts):
• gājēju celiņi, trotuāri - 10 cm;
• laukumi ar vieglā transporta noslodzi, epizodiski smagais transports - 15 cm;
• smagais transports - 30 cm.

Vienkāršākā metode noblīvējuma noteikšanai - braucot gājēja soļu ātrumā pa noblīvēto laukumu ar transporta līdzekli, kura ass slodze ~2.5 t, nepaliek seguma paliekošas un izteikti redzamas pēdas.

• Slāni, uz kura gulda bruģakmeņus, veido 3 - 5 cm biezumā projektā noteiktā profilā no Ø 0/2 mm vai Ø 0/4 mm smilts, Ø 2/8 vai Ø 2/5 mm šķembu. Atsevišķu graudu lielums nedrīkst pārsniegt 8 mm.
• Sauso cementa-smilšu maisījumu 1:8 izmanto tikai vietās, kur klājumu kritums lielāks par 2,5 %. Ļoti lielās slodzes vietās var lietot sauso cementa-smilšu javu, kuras biezums 10 cm.

1. Akmeņu atstarpes 3÷5 mm;
2. Novirzes no projekta augstuma atzīmēm +/-2 cm;
3. Nelīdzenumi ar 4 m garu mērlentu 10 mm;
4. Klājumu šķērskritumi robežās 2.0 ÷ 2.9 %;
5. Uz noblietētas izlīdzinošās kārtas bruģakmeņus liek vajadzīgajā rakstā un krāsā, izmantojot auklas un leņķmērus, ar aprēķinu, ka bruģakmeņu virsma pēc to novibrēšanas atradīsies 0.8-1 cm virs apmales;
6. Bruģakmeņu atstarpēs ieslauka Ø 0 ÷ 2 mm sausu smilti vai mitrā laikā ieskalo to;
7. Bruģakmens klājumi, kas notīrīti no šķembām, celtniecības atkritumiem, vibrē ar plākšņu vibratoriem vispirms šķērsvirzienā, tad garenvirzienā. Vibroveltņus aizliegts pielietot krāsaino bruģakmeņu segumiem, ievibrē tikai uz sausām virsmām ar vulkolāna pārklājuma vibroplātnēm. Vibroveltņus nepielietot!
8. Pēc bruģakmeņu ievibrēšanas vēlreiz ieslauka akmeņu starpās Ø 0÷2, Ø 0÷4 smilti.

1. Apmales montē uz betona B-15 pamatnes.
2. Montējot ceļa apmales, ievērot 5 mm atstarpi starp apmaļu galiem.
3. Apmaļu līkums ar R÷15 m montē ar speciālām liektām apmalēm vai taisnām apmalēm ar garumu 0.25 m, ja R=3÷10m; L=0.5, ja R=10÷15 m; ja R=15 m, līkne tiek veidota ar apmalēm L=1.0 m.

1. Ārējā virsma: var būt poras R÷2 mm. Izstrādājumi ar strukturētu virsmu - ar ievērojamu raupjumu.
2. Balti izsvīdumi uz virsmas: Izsvīdumu sastāvā ir kaļķis, kurš rodas cietējot cementam kā kalcija hidroksīdam un betona virsmā ar gaisa ogļskābi veido kalcija karbonātu. Bruģakmeņa īpašības tas neizmaina un tehniski nav novēršams. Laika gaitā lietus ūdens un materiāla noslogojums to novērš. Ir arī speciāli līdzekļi izsvīdumu noņemšanai.
3. Matveida plaisas: virsmā, atsevišķos gadījumos, var veidoties matveida plaisiņas, kas ievērojamas tikai slapjai virsmai žūstot. Šāda veida smalki ieplīsumi izmantošanas vērtību neiespaido.
4. Krāsainos bruģakmeņus ražojot, var veidoties nelielas atšķirības krāsu toņos, tāpēc pie ieklāšanas nepieciešams ņemt akmeņus no trim paletēm vienlaicīgi.
5. Ielu apmales formējot, veidojas saduršuve 150 mm attālumā no virsmas, kas, pareizi iebūvēta, nav redzama.